Ziemas beigās kartupeļi pagrabos bieži vien sāk zaudēt stingrumu. Izrādās, ka ir viens pavisam dabisks veids, kā palīdzēt dārzeņiem ilgāk palikt mierā un nesākt dīgt.
Februārī un martā kartupeļu kastes pagrabā vai pieliekamajā sāk “dzīvot savu dzīvi”. Tiklīdz parādās pirmie asni, bumbuļi kļūst mīksti un sāk zaudēt savu garšu. Izrādās, ka ir viens pavisam vienkāršs un dabisks paņēmiens, kā šo procesu apturēt, neizmantojot nekādu ķīmiju.
Kāpēc kartupeļi vispār sāk dīgt?
Kartupelis pēc savas dabas ir bumbulis, kas gaida īsto brīdi, lai sāktu augt. Tiklīdz telpā kļūst kaut nedaudz siltāks vai parādās vairāk mitruma, tas sāk dzīt asnus. Tas ir dabisks process, taču mums kā saimniekiem tas nepatīk. Kad kartupelis asno, tajā sāk uzkrāties solanīns. Tā ir viela, kas palīdz augam aizsargāties dabā, bet cilvēka uzturam lielā daudzumā nav vēlama.
Ja asni ir mazi un pats kartupelis joprojām ir ciets, to droši var mizu un lietot uzturā. Bet, ja dārzenis jau ir palicis pavisam sačokurojies, mīksts un ieguvis zaļganu nokrāsu, labāk to mest ārā. Tieši tāpēc ir svarīgi laicīgi parūpēties, lai asni nemaz neparādītos.
Noslēpumainais kaimiņš – parasts ābols
Daudzi būs pamanījuši, ka augļi un dārzeņi ietekmē viens otru, ja tiek glabāti blakus. Šajā gadījumā kartupeļu labākais draugs ir parasts ābols. Āboli izdala etilēnu. Tā ir dabiski radusies gāze, kas parasti paātrina citu augļu nogatavošanos, taču ar kartupeļiem notiek tieši pretējais.
Etilēna gāze kartupeļu bumbuļos palēnina asnu veidošanos. Tas ir pārsteidzošs dabas kontrasts – kamēr banāns blakus ābolam ātrāk paliks brūns, kartupelis tieši otrādi – “iemigs” un paliks svaigs daudz ilgāk. Pietiek ar diviem vai trīs āboliem uz lielu kartupeļu kasti, lai rezultāts būtu pamanāms. Nav vajadzīgi nekādi dārgi speciālie līdzekļi, tikai daži parasti augļi no dārza.
Kurā vietā kartupelim patīk vislabāk?
Dzīvoklī atrast piemērotu vietu dārzeņu glabāšanai reizēm ir grūti. Visbiežāk mēs tos noliekam virtuves skapīti zem izlietnes vai kaut kur stūrī pie balkona durvīm. Tomēr kartupelim ir savas prasības. Tam patīk tumsa, sausums un vēsums. Gaisma ir pirmais faktors, kas liek kartupelim zaļot un ražot solanīnu.
Nekādā gadījumā nevajadzētu kartupeļus glabāt plastmasas maisiņos. Tajos krājas mitrums, gaļas un dārzeņu smaržas sajaucas, un sākas pūšana. Vislabāk izvēlēties koka kastes, pītus grozus vai vienkāršus papīra maisus. Galvenais, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt. Ja kartupeļi “elpos”, tie nepaliks mitri un nebojāsies.
Izplatītākā kļūda – ledusskapis un mazgāšana
Daudzi domā, ka ledusskapis ir drošākā vieta jebkuram produktam, bet kartupeļiem tas neder. Pārāk lielā aukstumā kartupeļos esošā ciete sāk pārvērsties cukurā. Rezultātā kartupelis kļūst nepatīkami saldens un maina savu tekstūru. Cepot vai vārot šāds kartupelis mēdz ātri palikt tumšs un zaudēt savu patīkamo, miltaino konsistenci.
Vēl viena kļūda ir kartupeļu mazgāšana uzreiz pēc nopirkšanas. Jebkurš lieks mitrums uz mizas ir kā ielūgums pelējumam un puvei. Kartupeļus vajadzētu tīrīt tikai tieši pirms gatavošanas. Ja tie ir ļoti dubļaini, labāk tos vienkārši apžāvēt un noslaucīt ar sausu drānu, bet ne mazgāt ar ūdeni ilgstošai glabāšanai.
Sīpols un kartupelis – slikta kaimiņattiecība
Lai gan katlā un uz pannas šie abi dārzeņi sader ideāli, kastē tiem nevajadzētu atrasties blakus. Sīpoli izdala vielas, kas tieši otrādi – paātrina kartupeļu asnošanu un bojāšanos. Tā ir kļūda, ko pieļauj daudzi saimnieki, turot abus dārzeņus vienā skapītī vai grozā. Ja iespējams, nolieciet sīpolus citā virtuves stūrī, un jūs redzēsiet, ka abi dārzeņi glabāsies daudz labāk.
Saimniecībā bieži vien tie vienkāršākie paņēmieni izrādās tie visefektīvākie. Atliek tikai pamēģināt ielikt to vienu ābolu starp kartupeļiem, lai paši pārliecinātos, cik vienkārši ir saglabāt ražu līdz pat pavasara beigām vai vasaras sākumam.
